Mārtiņrozes

Kā mārtiņrozes ieguvušas nosaukumu, skaidri nav zināms, bet, iespējams, tas ir no tiem laikiem, kad mūsu senču senči visas puķes saukuši par rozēm. Ne velti latviešu tautas dziesmās ir atrodami vārdi - sēju skaistu rožu dārzu... Bet šis rozes, ziedēdamas visvēlāk, tā ari nosauktas par mārtiņrozēm. Lai vai kā būtu ar nosaukumu, bet šis vēlās rudens puķes latvieši ir loti iecienījuši un labprāt audzē arī mazdārziņā.
http://www.mammamuntetiem.lv/articles/10767/ziedi-ar-rudens-smarzu-martinrozes/
Mārtiņrozes uz lauka rekomendē izstādīt tūlīt pēc salnām, jo bargākās salnās tām var apsalt dzinuma gali. Taču, ja mārtiņrozes pārzieminātas siltumnīcā un pavasari tā ir nepieciešama citiem mērķiem, augus var izstādīt tūlīt, kad vien iespējams sagatavot augsni stādīšanai. Vēsākās naktīs stādījumam pārklāj agrotīklu. Laikus izstādot no siltumnīcas, mārtiņrozēm jaunie dzinumi vēl nebūs sākuši stīdzēt un tie būs drukni un veselīgi.
Mārtiņrozes audzējot no spraudeņa, tās nepieciešams galotņot, lai veidotos pietiekami spēcīgs krūms. Galotņošanu var veikt pat pāris reizes sezonā, tik jāatceras, ka katra galotņošana attālina ziedēšanas sākumu par divām nedēļām.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut krizantēmu sakņu stipru iežūšanu, jo tad cietīs ziedu kvalitāte.